Krustpils pilī skatāma Jāņa Streiča gleznu izstāde
Sagatavoja S. RUTKA

Krustpils pils Marmora zālē skatāma Jāņa Streiča gleznu izstāde «Kur šūpulis kārts». Tajā apskatāmi Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolekcijas darbi no cikla «Kur basām kājām» un darbi no personālizstādes «Atvasara».
 
      Kinorežisors, scenārists, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedriskais darbinieks, divu grāmatu autors Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Pamat­izglītību ieguvis Rušonas pagasta Gailīšu pamatskolā, absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu, strādājis par skolotāju Preiļu 2. vidusskolā un darbojies Preiļu kultūras nama amatierteātrī, 1959. gadā uz­ņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā.
        1967. gadā pirmizrādi piedzīvoja jaunā režisora debijas spēlfilma «Kap­teiņa Enriko pulkstenis». Pirmā patstāvīgā J. Streiča kinorežija ir filma «Šauj manā vietā!» (1970), kurā viņš pats spēlēja mācītāja - tēva Arsēnija lomu. Vēl J. Streičs spēlējis divas lomas paša režisētajās filmās – Autors filmā «Teātris» (1978) un mācītājs filmā «Cilvēka bērns» (1991). J. Streičs rakstījis scenārijus septiņām savām filmām, ieskaitot «Rūdolfa mantojumu».
     Apbalvots ar Triju Zvaig­­­­žņu ordeni (1998), ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (2008), bijis Latvijas Kinemato­grāfistu savienības priekšsēdētājs (1991–1994), Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1999– 2002) un šobrīd Goda biedrs. J. Streičs ir Preiļu (2008) un Rēzeknes (2013) Goda pilsonis, arī Veisiejas (Lietuva) Goda pilsonis.
         Uz vizuālās mākslas skatuves ainavu glezniecībā kinorežisors J. Streičs sevi pieteicis pēdējās pāris desmitgadēs. Viņš glezno ar eļļas krāsām un pasteļiem. Ainavas brīvā dabā top reti, biežāk tie ir konkrētu vietu nospiedumi atmiņās.
          J. Streičs atzīst: «Cilvē­ka būtība un vērtība «jāmeklē tur tālumā, aiz trejdeviņiem kalniem, kur basām kājām staigā bērnība»». Meistara pasteļi atklāj mums viņa bērnības zemi ar dziļu un patiesu mīlestību.
       «Tas tāds bērnu dienu sapnis, jaunu dienu sapnis bija – kļūt par gleznotāju, nevis par kinorežisoru vai aktieri, bet teātris aizvilināja neceļos, bet, kad tiku vaļā no tā, laikam ar šī gadsimta sākumu, pievērsos jaunu dienu sapnim. Viss ir pašmācības ceļā, no daudziem māksliniekiem bezgala tikai mācos un arī šobrīd mācos, neko vairāk,» stāsta J. Streičs.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Mārtiņš
    Mārtiņš
    pirms 1 mēneša

    Paldies par DAUDZPUSĪGI talantīgā Meistara Jāņa Streiča gleznu izstādi «Kur šūpulis kārts»!

    Atbildēt
  2. prusaks
    prusaks
    pirms 1 mēneša

    Biju es arī un vienaldzīgs nepaliku.

    Atbildēt

Pievienot komentāru