Otrdien atkritumu poligonā «Dziļā vāda» notika sabiedriskā apspriešana par SIA «Enete» ieceri šeit uzstādīt iekārtu plastmasas atkritumu pārstrādei. Tajā bez preses un televīzijas piedalījās septiņi vietējie iedzīvotāji, bet vēl daži sekoja līdzi attālināti.
Ar ieceres būtību un pārstrādes procesu klātesošos iepazīstināja SIA «Enete» valdes loceklis Andis Dābols.
– Pirolīzes iekārta, kuru paredzēts šeit, poligona teritorijā, uzstādīt, ir salīdzinoši neliela. Tā varēs pārstrādāt ap 1000 tonnām plastmasas atkritumu gadā. Vadoties pēc Eiropas direktīvām, mums veidojas sadarbība ar Jēkabpils poligonu, lai samazinātu tajā norokamo atkritumu daudzumu. Poligonā atkritumu šķirošana notiks arvien kvalitatīvāk, un attiecīgi vienu nelielu daļu atkritumu mēs plānojam pārstrādāt. Tie ir plastikāta atkritumi, kas netiks dedzināti, bet ķīmiski sadalīti pirolīzes procesā. Rezultātā tiks iegūta pirolīzes eļļa un sintēzes gāze. Cietais atlikums pēc pirolīzes procesa ir karbona ogle un pelni. Pirolīze ir ķīmisks process, kad bezskābekļa vidē tiek sadalīti atkritumi. Sašķirotos atkritumus, kurus mums iedos poligons, ievietos reaktorā. Tie nebūs bīstamie atkritumi vai riepas, bet plastikāta atkritumi – sadzīves maisiņi, siltumnīcu un lauksaimniecības plēves, kuras izmanto zāles ruļļu ietīšanai un citus. Tad reaktors tiek hermētiski noslēgts, lai nekas neiet ārā. Sākotnēji to uzkarsē ar propāna gāzi, bet tālāk to karsē ar turpat iegūto sintēzes gāzi. (Karsējot atkritumus, izdalās gāze, kas iet caur kondensatoriem. Tajos mēs atdalām pirolīzes eļļas smago frakciju, vieglo frakciju, un beigās paliek nekondensējamā gāze, kas ir pirolīzes gāze, ko novada rezervuārā. Tā turpmākajā procesā nodrošina degšanu ar degļiem un automātisku spiediena regulāciju.) Iegūtā eļļa ir produkts, kuru var realizēt tālāk ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Ja mēs no poligona gadā saņemsim 1000 tonnas atkritumu, tad atpakaļ atgriezīsim tikai 50 tonnu ogļu un pelnu. Tātad ar šo iekārtu gada griezumā mēs varētu utilizēt 950 tonnas. Atkri-tumu pārstrādes iekārtas novietošanai tiks nobetonēts 300 kvadrātmetru laukums, uz kuras tiks uzlikta ēka. Tajā būs ievietotas divas moduļa tipa iekārtas: viena būs reaktors, otra – kondensēšanas iekārta. Viss strādās automātiskā režīmā. Tā kā iegūtā gāze tiks izmantota procesa nodrošināšanai, ārpus iekārtām nekas nenotiek. Ārpus moduļiem būs tikai rezervuāri, kuros tiks uzglabāta eļļa.
Laukums būs betonēts, un jebkādu vielu iekļūšana apkārtējā vidē būs izslēgta. Tas ir atbilstoši Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Dūmgāzu attīrīšanai tiek izmantota speciāla attīrīšanas iekārta. Atbilstoši noteikumiem mums ir jāveic izmešu monitorings. No Valsts vides dienesta ir prasība monitorēt slāpekļa oksīda, oglekļa oksīda, putekļu smalko daļiņu, sēra dioksīda, hlorūdeņraža un organiskā oglekļa daudzumu. Visi mērījumi tiks veikti ar sertificētām iekārtām, un tas ir dārgs pasākums. Mēs jebkurā brīdī varam pārbaudīt, kas nāk ārā un kādā koncentrācijā. Papildu smakas, pārstrādājot atkritumus, neveidojas. Smaka ir pašiem poligona atkritumiem, bet no pārstrādes procesa tā neveidojas. Izplūdes gāzu smaka, salīdzinot ar fona smakām poligonā, ir nenozīmīga. Parasti pārpumpējot no viena trauka otrā, piemēram, degvielu, gaiss no trauka tiek izspiests un parādās smaka. Mūsu iekārtā paredzēts eļļu pārvietot, izmantojot savienoto trauku principu, – pastāstīja A. Dābols.
Nedaudzie sabiedriskās apspriešanas dalībnieki – Kūku un Mežāres pagasta iedzīvotāji – pret šo atkritumu pārstrādes ieceri bija labvēlīgi.
– Šādu iekārtu vajadzēja jau sen. Dzīvoju ap pusotru kilometru no poligona. Visi lauki ir pilni ar plastmasas maisiņiem. Cerams, ka jaunā iekārta šo problēmu atrisinās, – savu viedokli izteica tuvējo māju iedzīvotājs Arnis Eglītis.
Kūku pagasta iedzīvotāju Jāni Gramani interesēja, kāds filtrs tiek izmantots izplūdes gāzu attīrīšanai, kādas būs SIA «Enete» īpašnieka un poligona finansiālās attiecības un kad iekārta sāks darboties. Atbildot uz šiem jautājumiem, A. Dābols pastāstīja, ka gāzu attīrīšanai tiek izmantots skrubera filtrs ar ūdeni, bet arī uzņēmumā ir izstrādātas inovācijas, kas novērš nepilnīgu sadegšanu. Runājot par SIA un poligona finansiālajām attiecībām nākotnē, A. Dābols visas nianses neatklāja, bet, cik varēja noprast, poligonam ir izdevīgi maksāt šim atkritumu pārstrādes uzņēmumam par atkritumu pārstrādi zināmu summu, jo tā ir mazāka nekā dabas resursu nodoklis, kas būtu jāmaksā, atkritumus vienkārši norokot. Uzņē-mums iekārtas uzstādīšanas darbus sāks, tikko būs saņemta atļauja. Vēl jāatzīmē, ka uzņēmumā netiks utilizēts plastikāts, kas der atkārtotai pārstrādei, piemēram, PET pudeles. No tām iegūst ļoti maz pirolīzes eļļas, tādēļ izdevīgāk ir to atkal pārstrādāt par plastmasu.
Jautāts par speciālistiem, kas apkalpos šo iekārtu, A. Dābols minēja, ka būs viens zinošs speciālists, kas uzmanīs visus šos procesus. Būšot gan vajadzīgi strādnieki, kas reaktoru piepildīs ar atkritumiem un veiks citus darbus. Šīs darba vietas varētu aizpildīt vietējie iedzīvotāji.
Šī pirolīzes iekārta plastikāta pārstrādāšanai būs Latvijā pirmā. Nākamais solis būs tās jaudas palielināšana un nepārtraukta procesa nodrošināšana. Pirmajā solī plānotās 1000 tonnas gadā ir tikai neliela daļa no tā, kas nonāk poligonā.
SIA «Vidusdaugavas SPAAO» valdes loceklis Mārtiņš Gluhs, vaicāts, kā šī iecere varētu ietekmēt atkritumu savākšanas tarifus iedzīvotājiem, atbildēja, ka teorētiski tie varētu samazināties, jo dabas resursu nodoklis par atkritumu norakšanu katru gadu palielinās par 10 eiro par tonnu, bet par pārstrādātajiem atkritumiem tas nebūs jāmaksā. Vai tā būs arī realitātē? Diezin vai, jo maz ticams, ka daudzi citi izdevumi, no kā veidojas tarifs, nākotnē nepieaugs.
Foto: Pagaidām «Dziļajā vādā» ir uzstādīta neliela eksperimentāla pirolīzes iekārta, kurā maksimāli var ievietot 10 kg plastikāta. Ar tās
palīdzību speciālisti testē, kā notiek pārstrādes process un kas tajā tiek iegūts. Īstā reaktora tilpums būs daudzkārt lielāks, lai tajā varētu ielādēt vairākus kubikmetrus atkritumu. D. Gagunova foto
prusaks
Kur liks vai kam pārdos galaproduktu ?
zinoša blakts
Igauņiem
B
Nu uz lauksaimnieku plēvēm rindā stāv,jo to jau izmanto citiem mērķiem,otreizējai pārstrādei un tā nenonāk sadzīves atkritumos,kurus pāršķiro. Kurš tad atkritumu konteineros bāž plēvi no ruloniem vai lielāku plēvi. Cik zinu poligons ir ļoti kūtrs uz sadzīves atkritumu šķirošanu,tādēļ man šis pasākums liekas dīvains. Varbūt kļūdos,bet droši vien kārtējais pasākums,kad viss notiks tikai uz papīra un pastāv cita vīzija peļņai.
Mežāres bebrs
Gan jau dābolēnam ir vīzija kā visus piečakarēt!
Fakts
Tur vajadzētu pārstrādāt citus atkritumus - lielāko daļu domnieku.