Valsts prezidenta Egila Levita iniciētais Vēsturisko zemju likums paredz noteikt vietējo kopienu atbildību par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumus tās uzturēšanā. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no reformas kartē iezīmētajām robežām jauno novadu vadībai būs jārēķinās arī teritorijas vēsturisko dalījumu. Plānots, ka pašvaldībām būs noteikts pienākums gādāt par visu savas teritorijas vēsturisko zemju un kultūrtelpu saglabāšanu un attīstību arī tad, ja administratīvais iedalījums nesakrīt ar vēsturisko zemju robežām. Jaunveidojamais Jēkabpils novads nu iekļaus divas vēsturiskās zemes: Latgali, kur iezīmēts Krustpils novads, un Sēliju, kur ietilps pārējā novada teritorija otrpus Daugavas.
Ja jau cieši pieturas pie vēsturiskajām robežām, tad faktiski robežšķirtne ir Daugava, un tad divās zemēs būtu jādala arī Jēkabpils pilsēta. Jēkabpils novads bija piemērs tam, ka reģionu administratīvā iedalījuma un vēsturisko zemju robežu nesakritība kļuva par strīdu iemeslu, jo daļa topošā novada sevi redzēja vienota Sēlijas novada teritorijā. Ne velti daudzi sabiedriski aktīvi un kultūras cilvēki tagad uzsver, ka pie likuma par Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm bija jāķeras pirms novadu reformas apstiprināšanas, un tagad tas radīšot jaunas pretrunas. Viņuprāt, administratīvi teritoriālā reforma izstrādāta, nerēķinoties ar kultūrvēsturisko mantojumu, kas nozīmē, ka topošais likums nebūs funkcionāls. Savukārt likumprojekta autori norāda, ka pastāv atšķirīgas telpas – ekonomiski politiskā un kultūrvēsturiskā, un administratīvajam iedalījumam jāatbilst ekonomiskajiem apsvērumiem.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, vaicāts, kā vērtē novada atrašanos divās vēsturiskajās zemēs, bilst, ka tur vēl nav skaidrības nevienam.
– Prezidents ir pateicis, ka tā viņam ir prioritāte, un viņš to redz kā lielu un kopīgu darbu, bet līdz šim brīdim par to ir bijušas tikai sarunas, nekā konkrēta nav. Kultūras ministrijā tiks veidotas darba grupas katram vēsturiskajam novadam. Esmu pieteicies, un man ir apsolīta vieta Sēlijas darba grupā, bet izskatās, ka, tā kā esam divās zemēs, vajadzēs pieteikties arī uz Latgales darba grupu. Par to, kā tas viss veidosies, šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Bet tā ir prezidenta iniciatīva, un tā ir jārespektē un jāseko līdzi notikumiem – saka Aivars Kraps.
Vaicāts, vai atrašanās divās zemēs, viņa ieskatā, ir pluss vai mīnuss, A. Kraps atbild, ka mīnuss tas noteikti nebūs. Ja esot iespējas dabūt finansējumu no diviem avotiem, tas ir labāk nekā no viena. Bet tas vēl esot diskutējams, jo nav zināms, vai programmās būs finansējums un kam.
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs secina, ka par iedalījumu Latgalē nav ko apvainoties.
– Grūti pateikt, kāds ir iedzīvotāju viedoklis, bet vismaz Atašienes, Vīpes un Mežāres pagasts noteikti nebūs apvainojušies. Tāpat gan dziesmu un deju svētkos ir iets Latgales gājienā, gan dažādās skatēs mūsu kolektīviem jāpiedalās Latgales zonā. Un vēl jau ir trešā piederība, jo Zemgales plānošanas reģions arī pastāv. Savulaik Jēkabpils rajona padome jau darbojās divos plānošanas reģionos – Latgales un Zemgales, līdz izšķīrās par Zemgali. Lielākā rajona daļa arī atrodas otrpus Daugavai, bet mums Latgale sanāk tuvāka, bet ar to Sēliju tā ir, kā ir, lai gan esam piedalījušies arī viņu pasākumos. Vēl jau ir grūti pateikt, kā tas viss notiks. Domāju, ka šim iedalījumam vairāk būs nozīme saistībā ar kultūrvēsturiskiem jautājumiem. Tas varbūt vairāk tāds solis pretī tiem, kurus neapmierina reformas rezultāts – teritoriju politiskais iedalījums. Tad jau redzēs, kaut kādas programmas Latgalei jau noteikti būs. Visu šo pārmaiņu sakarā vairāk žēl, ka pazūd vēsturiskais Krustpils nosaukums, tas paliek vairs tikai pagastam, – saka Kārlis Pabērzs.
Uzziņai
Jaunais likums ar jēdzienu «latviešu vēsturiskās zemes» aptvers Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju, papildus paredzot aizsargāt arī mazākas kultūrtelpas, piemēram, Suitu novadu, Lībiešu krastu. Likums paredzēs arī šo mazo kultūrtelpu stiprināšanu. Patlaban piedāvātajā iedalījumā līdztekus lielajām vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei – izdalītas četras mazās kultūrtelpas: Lībiešu krasts, Suitu novads, Piebalga un Malēnija. Taču tiek pieļauts, ka, parādoties attiecīgai iniciatīvai, nelielo kultūrtelpu skaits varētu pieaugt. Valdībai sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā būs jāizstrādā latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns. To apspriedīs rudenī, iesaistot ministriju un kopienu pārstāvjus. Iecerēts arī veidot kultūrvēsturisko zemju attīstības padomi, tajā iekļaujot iesaistīto pušu pārstāvjus.
Karti sagatavoja apgāds «Jāņa sēta». Foto no www.president.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Ar vienu kāju Sēlijā, ar otru – Latgalē» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»
